>@Cecilie_Arcurs/Getty Images
©Cecilie_Arcurs/ Getty Images

EIB 2022.–2023. gada klimata aptaujas otrajā daļā tiek pētīts iedzīvotāju viedoklis par klimata pārmaiņām strauji mainīgajā pasaulē. Šī aptaujas izdevuma rezultāti ir vērsti uz iedzīvotāju personisko attieksmi un rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām.

  • 84 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 29 gadiem norāda, ka viņu potenciālā darba devēja ietekme uz klimatu ir svarīgs kritērijs darbvietas izvēlē, un 35 % uzskata, ka tā pat ir galvenā prioritāte.
  • 74 % Latvijas respondentu 20–30 gadu vecumā uzskata, ka personīgā rīcība var palīdzēt risināt klimata ārkārtas situāciju, salīdzinot ar 42 % aptaujāto vecumā virs 30 gadiem.
  • Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju 20–30 gadu vecumā (53 %) atbalstītu oglekļa budžeta sistēmu, kas ierobežotu nebūtisku patēriņu, salīdzinot ar 43 % iedzīvotāju vecumā virs 30 gadiem.
  • 61 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem atbalsta pārtikas produktu marķēšanu patērētāju labākai informēšanai par šādu produktu ietekmi uz vidi.

Šeit sniegti daži rezultāti no jaunākās Eiropas Investīciju bankas (EIB) ikgadējās klimata aptaujas, kas veikta 2022. gada augustā un tiek publicēta šodien. EIB ir Eiropas Savienības aizdevumu izsniegšanas institūcija, kā arī pasaulē lielākā daudzpusējā aizdevumu izsniedzēja ar klimatrīcību saistītiem projektiem.

Individuālā rīcība un stingrāki valdības pasākumi

Karš Ukrainā un tā sekas, tai skaitā energoresursu cenu kāpums un inflācija, ir krasi vairojušas bažas par pirktspējas samazināšanos Latvijā. 90 % Latvijas iedzīvotāju (par 20 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā) uzskata, ka ekonomiskie un finanšu jautājumi (finanšu krīze, pieaugošā dzīves dārdzība un bezdarbs) šobrīd rada lielus izaicinājumus valstī. 

Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju 20–30 gadu vecumā (74 %) norāda, ka ir pārliecināti, ka viņu individuālā rīcība var būtiski ietekmēt cīņu pret klimata pārmaiņām. Par 30 gadiem vecāku aptaujas dalībnieku vidū viedoklis ir daudz atšķirīgāks, un tikai 42 % norāda, ka pēc viņu domām viņu rīcībai var būt pozitīva ietekme.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka valsts valdībai ir nozīmīga loma individuālu rīcības izmaiņu veicināšanā. 58 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka atbalsta stingrākus valdības pasākumus, kuri paredzētu izmaiņas cilvēku rīcībā, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

>@Graphic workshop/EIB

Jaunas darbvietas izvēle

Tā kā ik gadu darba tirgū ienāk jauni cilvēki, darba devēju izvēlē arvien biežāk tiek ņemti vērā klimata apsvērumi. Lielākā daļa iedzīvotāju (72 %) uzskata, ka ir svarīgi, lai potenciālais darba devējs uzskatītu ilgtspējību par prioritāti. 25 % pretendentu tā ir pat galvenā prioritāte. Šis vairākums pārstāv visu politisko spektru un visus ienākumu līmeņus. No cilvēkiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem — parasti tiem, kuri meklē savu pirmo vai otro darbvietu — lielākā daļa (84 %) norāda, ka ilgtspējība ir svarīgs faktors viņu izvēlē, un 35 % apgalvo, ka tā ir galvenā prioritāte.

>@Grpahic workshop/EIB

Interese par individuālā patēriņa ierobežojumu

Neliels vairākums Latvijas iedzīvotāju 20–30 gadu vecumā (53 %, salīdzinot ar 62 % vidējo rādītāju tās pašas vecuma grupas eiropiešu vidū) norāda, ka viņi atbalstītu oglekļa budžeta sistēmu, kas piešķirtu noteiktu ikgadēju kredītu skaitu, ko tērēt precēm ar lielu oglekļa pēdu (preces, kuras nav pirmās nepieciešamības preces, lidojumi, gaļas produkti utt.), lai samazinātu patēriņa ietekmi uz klimatu. Vienlaikus šādu pasākumu atzinīgi vērtētu tikai mazākums Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 30 gadiem (43 %).

Pārtikas produktu marķēšana un to cenu noteikšana

Pārtikas ražošana veido ievērojamu daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai palīdzētu cilvēkiem izdarīt ilgtspējīgāku izvēli, iepērkoties pārtikas preču veikalos, 61 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta visu pārtikas produktu marķēšanu ar to klimata pēdas nospiedumu (par 18 procentpunktiem zem ES vidējā līmeņa — 79 %).

Tikai mazākums Latvijas iedzīvotāju (47 %) atzīst, ka piekristu maksāt nedaudz vairāk par pārtiku, kas ražota uz vietas un ilgtspējīgāk. Tas krasi kontrastē ar Eiropas respondentiem kopumā — 62 % no tiem apgalvo, ka ir gatavi maksāt vairāk.

Gaļas un piena produktu patēriņa samazināšana ir vēl viens efektīvs veids, kā ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr mazāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (32 %) atbalstītu gaļas un piena produktu pirkšanas apjoma ierobežošanu, salīdzinot ar vairāk nekā pusi eiropiešu (51 % — par 19 procentpunktiem vairāk nekā Latvijā).

EIB priekšsēdētāja vietnieks Tomass Estross atzīmēja: “EIB klimata aptaujas rezultāti liecina, ka, neraugoties uz skarbajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem apstākļiem, daudz Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši jaunākā paaudze, ir gatavi palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām individuālā līmenī. Mēs kā ES klimata banka vērtējam šo apņemšanos atzinīgi. Bankas uzdevums ir dot cilvēkiem iespēju rīkoties klimata krīzes pārvarēšanas labā. Mēs to darām, finansējot videi draudzīgus pakalpojumus, piemēram, ilgtspējīgu transportu, atjaunīgo enerģiju vai energoefektīvas ēkas. 2022. gadā banka Latvijā atbalstīja zaļos projektus ar 103 miljoniem eiro. Mēs arī turpināsim atbalstīt projektus un iniciatīvas, kas paātrina zaļo pārkārtošanos un meklē novatoriskus veidus labklājīgas nākotnes veicināšanai, kas nevienu neatstāj novārtā.”

 

Par EIB klimata aptauju

Eiropas Investīciju banka ir veikusi piekto EIB klimata aptauju, kurā tiek padziļināti izvērtēts, kā cilvēki attiecas pret klimata pārmaiņām. Aptauja tika veikta sadarbībā ar tirgus izpētes uzņēmumu BVA, un piektās EIB klimata aptaujas mērķis ir sniegt informāciju plašākām debatēm par cilvēku nostāju un gaidām klimatrīcības jomā. 2022. gada augusta aptaujā piedalījās vairāk nekā 28 000 respondentu, un katrā no 30 aptaujātajām valstīm bija izveidota reprezentatīva grupa, kas ietvēra respondentus, sākot no 15 gadu vecuma.

Par Eiropas Investīciju banku

Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu institūcija, kuras īpašnieces ir ES dalībvalstis. EIB grupa ir pieņēmusi Klimata bankas ceļvedi, lai izpildītu tās vērienīgo plānu desmitgadē līdz 2030. gadam atbalstīt ieguldījumus klimatrīcības un vides ilgtspējas jomā 1 triljona eiro apmērā, kā arī līdz 2025. gadam panākt, ka vairāk nekā 50 % EIB finansējuma tiek veltīti klimatrīcībai un vides ilgtspējai. Šī ceļveža ietvaros visas EIB grupas jaunās operācijas no 2021. gada sākuma tiek pielāgotas Parīzes nolīguma mērķiem un principiem.

EIB Global ir EIB grupas jaunā specializētā institūcija, kuras mērķis ir starptautisko partnerību un attīstības finansējuma ietekmes palielināšana. EIB Global direktorāts ir izveidots, lai veicinātu spēcīgas, mērķtiecīgas partnerības Eiropas komandas ietvaros kopā ar citām attīstības finanšu iestādēm un pilsonisko sabiedrību. EIB Global tuvina bankas grupu vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm, ar mūsu biroju starpniecību visā pasaulē.

Par BVA

BVA ir viedokļu izpētes un konsultāciju uzņēmums, kurš atzīts par vienu no novatoriskākajiem tirgus izpētes uzņēmumiem savā nozarē. BVA specializējas uzvedības mārketinga jomā un apvieno datu zinātni un sociālo zinātni, sniedzot iedvesmojošus datus un iedzīvinot tos. BVA ir arī Pasaules Neatkarīgā tirgus izpētes tīkla (Worldwide Independent Network of Market Research (WIN)) dalībnieks. Tas ir globāls tīkls, kurā darbojas vairāk nekā 40 pasaules vadošo tirgus izpētes un apsekošanas uzņēmumu.