Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, ir vajadzīga valdību, iestāžu, uzņēmumu un personu kopīga rīcība. Laba izpratne par klimata pārmaiņu problēmu ir svarīga, lai cilvēki varētu izdarīt pārdomātu izvēli. Lai novērtētu Latvijas sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām, EIB klimata aptaujas sestajā uzdevumā galvenā uzmanība ir pievērsta cilvēku zināšanām par klimata pārmaiņām trīs pamatjomās — definīcijas un cēloņi, sekas, kā arī risinājumi. Dalībnieki atbildēja uz 12 jautājumiem, un to zināšanas tika novērtētas ar punktu skaitu no 0 līdz 10, kur 10 nozīmē augstāko zināšanu līmeni. EIB klimata aptauja, kurā piedalās vairāk nekā 30 000 respondentu no 35 valstīm, tostarp ES dalībvalstīm, Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas, Japānas, Indijas un Kanādas, sniedz vērtīgu ieskatu cilvēku vispārējā izpratnē par klimata pārmaiņām.
Galvenie secinājumi
- Saskaņā ar EIB aptauju Latvijas iedzīvotāji ir 23. vietā (ar punktu skaitu 5,92 no 10) starp 27 ES dalībvalstīm, un attiecīgi tā ierindojas zem ES vidējā rādītāja, kas ir 6,37 punkti no 10. Punktu skaita ziņā līdere ir Somija (7,22 punkti no 10), kam seko Luksemburga (7,19 punkti no 10) un Zviedrija (6,96 punkti no 10). Zināšanu pārbaudē par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām un vajadzīgajiem risinājumiem Latvija ierindojas tūlīt aiz Ungārijas un pirms Polijas.
- Vispārējo zināšanu nepilnības: Latvieši pārsvarā ir labi informēti par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām, bet varētu uzlabot viņu zināšanas par risinājumiem. Līdzīgi secinājumiem vairumā ES valstu, liela daļa Latvijas respondentu nezināja, ka ātruma samazināšana uz autoceļiem (90 %) vai efektīvāka ēku siltināšana (67 %) var palīdzēt apkarot klimata pārmaiņas.
Cik labi cilvēki izprot klimata pārmaiņu cēloņus?
Pirmais apakšindekss ir vērsts uz klimata pārmaiņu definīciju un cēloņiem. Šajā jomā Latvijas iedzīvotāju rezultāts ir zemāks par ES vidējo rādītāju (6,5 punkti no 10 salīdzinājumā ar 7,21 punktu no 10), ierindojot to 24. vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- Attiecībā uz klimata pārmaiņu definēšanu lielākā daļa Latvijas respondentu (59 % — 12 procentpunkti zem ES vidējā rādītāja) izvēlējās pareizo definīciju (“globālo klimatisko apstākļu ilgtermiņa izmaiņas”). Tomēr 13 % respondentu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir izdomājums, un tas ir augstākais klimata pārmaiņu noliedzēju īpatsvars Eiropas Savienībā (vairāk nekā divreiz pārsniedzot ES vidējo rādītāju 6 %).
- Vairāk nekā divas trešdaļas (69 %) arī apzinās, ka galvenie klimata pārmaiņu cēloņi ir cilvēka darbības, piemēram, atmežošana, lauksaimniecība, rūpniecība un transports. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļa respondentu uzskata citādi (23 % domā, ka klimata pārmaiņas izraisošie cēloņi ir ekstremālas dabas parādības, piemēram, vulkānu izvirdumi un karstuma viļņi, un 8 % uzskata, ka klimata pārmaiņu cēlonis ir ozona caurums).
- Jautājumā par trīs lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emitētājām valstīm pasaulē lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (68 %) pareizi izvēlējās Amerikas Savienotās Valstis, Ķīnu un Indiju. Tomēr trešdaļa (32 %) respondentu nezina, ka Ķīna ir viena no trim lielākajām emitētājām valstīm uz planētas, saraksta augšgalā ievērojami atraujoties no pārējām valstīm.
Cik labi cilvēki apzinās klimata pārmaiņu sekas?
Jautājumā par klimata pārmaiņu sekām Latvijas iedzīvotāju rādītājs ir 7,36 punkti no 10 (ierindojot Latviju 19. vietā Eiropas Savienībā), taču tas joprojām ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja 7,65 punkti no 10.
- 81 % respondentu zina, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē cilvēku veselību (piemēram, tās var izraisīt tādu gaisa piesārņotājvielu kā piezemes ozons un daļiņas pieaugumu).
- 85 % arī pareizi norādīja, ka klimata pārmaiņas saasina pasaules bada problēmu, jo ekstremāli laikapstākļi ietekmē kultūraugu ražu.
- Par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras līmeni 65 % Latvijas iedzīvotāju pareizi norādīja, ka jūras līmenis pasaulē paaugstinās, bet vairāk nekā trešdaļai (35 %) ir nepareizs priekšstats, proti, 12 % respondentu norādīja, ka jūras līmenis pazeminās, bet 23 % norādīja, ka klimata pārmaiņām nav īpašas ietekmes uz jūras līmeni (8 procentpunkti virs ES vidējā rādītāja).
- Lielākajai daļai Latvijas respondentu (64 %) ir skaidrība par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju, ņemot vērā iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas pieaugumu visā pasaulē. Tomēr vairāk nekā trešdaļa respondentu (36 %) nezināja par ietekmi uz migrāciju.
Zināšanas par to, kā cīnīties pret klimata pārmaiņām, atšķiras
Pēdējā apakšindeksā Latvijas respondentu saņemtais novērtējums ir 3,91 punkts no 10 (mazāks par ES vidējo rādītāju 4,25 punkti no 10), un tas liecina, ka zināšanas par darbībām, kas var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas, ir ievērojami mazākas, salīdzinot ar pārējām divām aplūkotajām jomām. Tas norāda uz vispārēju tendenci ES valstīs, jo lielākā daļa valstu saņēmušas zemu punktu skaitu šajā jomā. Šis punktu skaits ierindo Latviju 22. vietā starp 27 ES valstīm.
- Vairums Latvijas iedzīvotāju (63 % — 9 procentpunkti zem ES vidējā rādītāja) zina, ka pārstrādājamu produktu izmantošana var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.
- 55 % (10 procentpunkti zem ES vidējā rādītāja) arī pareizi norādīja, ka sabiedriskā transporta izmantošana personīgo automašīnu vietā ir pareizais rīcības virziens (tomēr 45 %, šķiet, neapzinās šo faktu).
- Izskatās, ka tikai neliela daļa (33 % — 11 procentpunkti zem ES vidējā rādītāja) zina, ka efektīvāka ēku siltināšana var palīdzēt risināt klimata krīzi.
- Šobrīd aptuveni trešdaļa respondentu (35 %) zina, ka jaunu apģērbu retāka iegāde ir veids, kā mazināt klimata pārmaiņas.
- Ļoti maz respondentu (10 % — 16 procentpunkti zem ES vidējā rādītāja), šķiet, zina, ka šajā ziņā varētu palīdzēt arī ātruma samazināšana uz autoceļiem.
- Visbeidzot, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav informēti par digitālo tehnoloģiju izmantošanas būtisko ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo tikai 5 % norāda, ka retāka video skatīšanās tiešsaistē var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.
- Tāpat kā vairumā Eiropas valstu, tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju (38 %) varēja pareizi definēt personas oglekļa pēdu kā “kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko persona rada gada laikā”.
Eiropas Investīciju banka (EIB) kā Eiropas Savienības finanšu iestāde veic ieguldījumus lielos projektos Latvijā, lai atbalstītu valsts zaļo pārkārtošanos. Daži neseni piemēri ir pirmais tiešais aizdevums ūdensapgādes uzņēmumam Latvijā, ļaujot veikt lielus ieguldījumus valsts galvaspilsētā Rīgā. EIB atbalstīja daudzgadu plānu ieguldījumiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīklā, tostarp ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas paplašināšanu, ūdens ieguves palielināšanu, kā arī kanalizācijas tīklu un ūdensvadu uzlabošanu. Šie jauninājumi nodrošināja iedzīvotājiem drošāku un tīrāku vidi, vienlaikus samazinot ūdens patēriņu un noplūžu risku.
EIB priekšsēdētāja vietnieks Tomass Estross komentēja: “Klimata pārmaiņas var ierobežot tikai tad, ja strādāsim kopā. Ir svarīgi apzināt un risināt zināšanu nepilnības, kas konstatētas EIB klimata aptaujā. Mēs, EIB, ne tikai nodrošinām finansējumu cīņai pret klimata pārmaiņām, bet arī atzīstam savu lielo nozīmi debašu un izglītības veicināšanā šajā jomā. Izglītošana ir iedarbīgs instruments izmaiņu ieviešanai. Esam apņēmušies papildināt savas finansēšanas darbības ar iniciatīvām, kas veicina informētību un zināšanas par klimatu. Tā mēs veidojam ilgtspējīgu nākotni, kurā neviens netiks atstāts novārtā.”
Pamatinformācija
Dati un metodika
Aptaujas metodiku, anketu un pilnu datu kopu var lejupielādēt šeit.
Par Eiropas Investīciju banku
Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu iestāde, kuras īpašnieces ir dalībvalstis. Tā aktīvi darbojas vairāk nekā 160 valstīs un nodrošina ilgtermiņa finansējuma pieejamību pārdomātu ieguldījumu veikšanai, lai īstenotu ES politikas mērķus. Vairāk informācijas par EIB un klimatizglītību var atrast šeit.
Par BVA Xsight
Uzņēmums BVA Xsight ir celmlauzis tirgus izpētes un konsultāciju jomā.