- Klimata finansējuma daļa ir pieaugusi līdz 31 % no EIB kopējā finansējuma, tādējādi uzsverot bankas apņemšanos uzņemties vadošu lomu Eiropas zaļajā kursā un cīņā pret globālo sasilšanu.
- EIB grupas finansējums ir pieaudzis par 13 % līdz vairāk nekā 72 miljardiem eiro.
- Lielākais finansēšanas operāciju skaits: 1095 — pieaugums par 28 % kopš 2018. gada.
- EIB finansējums ārpus ES desmit gadu laikā kopā ir sasniedzis gandrīz 70 miljardus eiro, no kuriem gandrīz 22 miljardi eiro ir piešķirti Āfrikai.
- EIB priekšsēdētājs Verners Hoijers: “ES banka ir būtiskāka rīcībai klimata politikas jomā un Eiropas konkurētspējai nekā jebkad agrāk.”
2020. gada preses conference
Šajā grūtajā gadā Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB) pārsniedza savus mērķus, parakstot rekordlielu operāciju skaitu — 1095, kā arī palielinot finansējuma apjomu līdz 72,22 miljardiem eiro. Tas notika par spīti nenoteiktībai un kavējumiem, kas saistīti ar Brexit un ar nepieciešamību pārējām ES dalībvalstīm pagājušā gada pavasarī vienoties par Apvienotās Karalistes daļas aizstāšanu EIB kapitālā.
“ES banka ir guvusi panākumus tirgos, pierādot, ka pēc tās produktiem ir augsts pieprasījums. Tā ir arī ieguvusi dalībvalstu atbalstu Brexit izaicinājuma atrisināšanā,” sacīja EIB priekšsēdētājs Verners Hoijers EIB grupas ikgadējā preses konferencē 30. janvārī Briselē.
EIB grupas 2019. gadā nodrošinātais finansējums atbalsta kopējos ieguldījumus aptuveni 280 miljardu eiro apmērā Eiropā un pasaulē, kas ir par 50 miljardiem vairāk nekā 2018. gadā.
“Mēs spējam sniegt atbalstu un strādāt ar lielāku skaitu mazāku projektu, kas veicina labklājību Eiropā un ārpus tās. Šī mērķtiecīgākā pieeja ļauj maksimāli palielināt mūsu ietekmi uz kopējiem atbalstītajiem ieguldījumiem. Tie ir precīzāki, viedāki ieguldījumi,” sacīja V. Hoijers.
Aktīvāka rīcība klimata politikas jomā
Rekordliela daļa no šī finansējuma 31 % apmērā tika novirzīta projektiem klimata politikas jomā, pārveidojot Eiropas enerģijas tirgus, kā arī mazinot klimata pārmaiņu sekas un palīdzot cilvēkiem būtiski skartajos apgabalos pielāgoties. “Tagad, kad Eiropa liek lielu uzsvaru uz rīcību klimata politikas jomā, ES banka ir nolēmusi nostiprināt savu lomu kā Eiropas Savienības klimata banka. Mēs aktīvāk darbosimies klimata politikas jomā. ES banka ir neatņemama sastāvdaļa Eiropas zaļajā kursā, kuru izziņoja jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena,” sacīja V. Hoijers.
2019. gadā EIB grupa apstiprināja ambiciozākus mērķus klimata jomā nekā jebkura cita daudzpusējās attīstības banka pasaulē. EIB mērķis ir, sākot ar 2025. gadu, 50 % no sava finansējuma veltīt rīcībai klimata politikas jomā un vides ilgtspējai. EIB paredz, ka līdz 2030. gadam tiks nodrošināti ieguldījumi zaļajā finansējumā vairāk nekā viena triljona eiro apmērā. Jau līdz šā gada beigām banka būs saskaņojusi visas savas darbības ar Parīzes vienošanos. EIB savas jaunās enerģētikas jomas aizdevumu politikas ietvaros nolēma pārtraukt parasto fosilā kurināmā projektu izvērtēšanu, sākot no 2021. gada beigām. Banka sadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai padarītu Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu par realitāti. “Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību reģioniem, kuri līdz šim ir bijuši visvairāk atkarīgi no fosilā kurināmā darbvietu un saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Rīcība klimata politikas jomā nenovērsīs uzmanību no mūsu galvenās kohēzijas misijas,” sacīja V. Hoijers. Ieguldījumi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā veidoja 30 % no ES bankas finansējuma 2019. gadā.
Nepastāv kompromisu starp klimata rīcības, kohēzijas un inovācijas finansēšanu
EIB grupa joprojām ir cieši apņēmusies atbalstīt Eiropas konkurētspēju pasaules ekonomikā. Pagājušajā gadā 25,5 miljardi eiro tika novirzīti maziem un vidējiem uzņēmumiem, sniedzot tik ļoti nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem, kuri veido ES ekonomikas “mugurkaulu”, bet kuriem joprojām bieži ir grūtības piekļūt finansējumam. ES banka padarīja pieejamus 14,4 miljardus eiro, lai veicinātu inovāciju, atbalstītu jaunas tehnoloģijas un palīdzētu veidot nākotnes nozares. Ar 15,7 miljardiem eiro tika finansēta modernas infrastruktūras celtniecība cilvēku dzīves uzlabošanai.
Tikai pagājušajā gadā parakstītās darbības vien nodrošinās elektroapgādi 7,4 miljoniem mājsaimniecību un svaigu dzeramo ūdeni 10 miljoniem mājsaimniecību visā pasaulē. Tās atbalstīs 4,4 miljonus darbvietu mazos un vidējos uzņēmumos un uzlabos mobilo sakaru pakalpojumus 117 miljoniem, bet veselības aprūpes pakalpojumus 12 miljoniem iedzīvotāju.
Eiropas Investīciju fonds (EIF) — EIB meitasuzņēmums, kas atbalsta augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus visā Eiropā, 2019. gadā parakstīja operācijas par kopējo summu 10,23 miljardu eiro apmērā. EIF ir veicinājis inovāciju sociālās ietekmes jomā ar jauniem instrumentiem un iniciatīvām, lai novirzītu privāto kapitālu valsts politikas mērķu sasniegšanai. Tas ieviesa pasaulē pirmo ilgtspējas riska kapitāla fondu ar stimulēšanas mehānismiem, kas saistīti ar konkrētu ietekmes uz vidi mērķu sasniegšanu. Eiropas Investīciju fondam, kas ir lielākais riska kapitāla nodrošinātājs Eiropā, kopš 2020. gada sākuma ir jauns izpilddirektors, proti, bijušais EIB Riska pārvaldības direktorāta ģenerāldirektors Alēns Godārs nomainīja Pjerluidži Žilbēru, sākot no 1. janvāra.
ESIF tuvojas galīgajam mērķim — 500 miljardiem eiro
EIB grupai ir gadu desmitiem ilga pieredze privātā kapitāla piesaistīšanā, lai sasniegtu Eiropas politikas mērķus. Labākais piemērs tam ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) — Junkera plāna finanšu instruments, kuru pārvalda EIB. Balstoties uz garantiju 33,5 miljardu eiro apmērā, kas ietver 26 miljardus eiro no ES budžeta un 7,5 miljardus eiro no EIB, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds līdz šim ir novirzījis 84,2 miljardus eiro 1269 operācijām. Piesaistot privāto kapitālu, fonds jau ir mobilizējis 458 miljardus eiro jeb 92% no 2020. gada beigām noteiktā mērķa un radījis 1,1 miljonu darbvietu.
Junkera plāna panākumi ir iedvesmojuši Eiropas Komisiju izveidot fondam līdzīgu programmu InvestEU, kas tiks uzsākta 2021. gadā. Turklāt fonds ir arī aizsācis mehānismu, kas palīdzēs mobilizēt privāto kapitālu Eiropas zaļajam kursam. “ESIF kalpo kā plāns, kā pārvarēt nākamo milzīgo izaicinājumu, pāreju uz tādu ekonomiku, kas nodrošina labklājību, neradot papildu CO2 emisijas. Mēs zinām, kā apvienot privāto un publisko sektoru spēcīgā un veiksmīgā partnerībā ar Eiropas Komisiju,” sacīja V. Hoijers. “Junkera plāns ir parādījis, ka līdzekļu pārveidošana no subsīdijām un dotācijām par aizdevumiem un garantijām palīdz nodrošināt, ka ierobežotie valsts līdzekļi var dot spēcīgākus ekonomiskos rezultātus.”
Dzīves uzlabošana un cīņa pret klimata pārmaiņām visā pasaulē
Vairāk nekā 50 gadus EIB grupa ir palīdzējusi Eiropas Savienībai sasniegt tās politikas mērķus ārpus ES, ieguldot līdzekļus, lai taustāmā veidā uzlabotu cilvēku dzīvi, nodrošinātu ekonomisko noturību un pielāgotos klimata pārmaiņām. Pagājušajā gadā grupa piešķīra 12 % no visa finansējuma jeb 8,8 miljardus eiro ārpus Savienības dažādiem projektiem, kas atbalstīja sievietes uzņēmējas, atjaunojamo enerģiju, telekomunikāciju infrastruktūru un citas ekonomikas nozares. Četrdesmit trīs no visām valstīm, kurās EIB aktīvi darbojas, tiek definētas kā nestabilas valstis, t. i., tādas, kurām visvairāk nepieciešami ieguldījumi.
Pēdējo 10 gadu laikā EIB kopējais finansējums ārpus ES ir sasniedzis 69,6 miljardus eiro, no kuriem 21,8 miljardi eiro tika novirzīti Āfrikai.
EIB piesaista naudu no ilgtspējīgiem ieguldītājiem visā pasaulē
EIB grupa finansē savas darbības globālajā kapitāla tirgū un gūst labumu, pateicoties tās “AAA” reitingam. Pagājušajā gadā banka no starptautiskiem ieguldītājiem piesaistīja 50,3 miljardus eiro. Tā turpina noteikt standartus, jo īpaši zaļo un ilgtspējas obligāciju tirgus segmentos. ES banka emitēja savu pirmo zaļo obligāciju 2007. gadā, un šobrīd tā ir emitējusi obligācijas 26,7 miljardu eiro apmērā, kas tai nodrošina tirgus līdera pozīciju šajā segmentā. 2018. gadā EIB emitēja savu pirmo ilgtspējas obligāciju, lai tādējādi izpildītu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Ieņēmumi no pirmās obligācijas galvenokārt tika ieguldīti ūdenssaimniecības projektos, bet otra obligācija, kas tika ieviesta pagājušajā gadā, ir paredzēta veselības aprūpes un izglītības jomām.