Lai gan Latvijas iedzīvotāji ierindoja klimata pārmaiņas tikai 8. vietā to problēmu vidū, ar kurām saskaras viņu valsts, iedzīvotāji atzīst, ka pielāgošanās šīm pārmaiņām turpmākajos gados jāuzskata, ja ne par prioritāru, tad noteikti par svarīgu. Saskaņā ar ikgadējo klimata aptauju, kas veikta Eiropas Centrālās bankas (EIB) uzdevumā, gandrīz četri no pieciem iedzīvotājiem Latvijā piekrīt, ka ir nepieciešams ieguldīt klimatadaptācijā jau tagad, lai novērstu lielākas izmaksas ilgtermiņā.
Galvenie secinājumi
- 88 % Latvijas respondentu norāda, ka ir svarīgi, lai viņu valsts pielāgotos klimata pārmaiņām.
- 77 % respondentu piekrīt, ka ir nepieciešami tūlītēji izdevumi klimatadaptācijas pasākumiem tagad, lai novērstu vēl lielākas izmaksas nākotnē.
Latvija 2024. gadā piedzīvoja skarbus laikapstākļu notikumus, tostarp spēcīgu vētru 29. jūlijā ar plašām lietavām un stipru vēju, kas izraisīja energoapgādes pārrāvumus aptuveni 30 000 mājsaimniecību un ievērojamus postījumus visā valstī. Vētras iespaidā neatliekamās palīdzības dienesti saņēma vairāk nekā 850 zvanus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, un intensīvās lietavas izraisīja plūdus vairākās teritorijās, tādēļ atbildīgās iestādes aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās drošības apsvērumu dēļ.
Tā kā dabas katastrofas notiek arvien biežāk un nodara arvien lielākus postījumus, klimata pārmaiņu radītais finansiālais slogs turpina pieaugt. Zinātnieki brīdina, ka šīs katastrofas izmaksās arvien dārgāk. Kā norādīts Eiropas Vides aģentūras ziņojumā[1], Eiropa pašlaik ir visstraujāk sasilstošā pasaules daļa, un, paaugstinoties globālajai temperatūrai, ir sagaidāmi arvien biežāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi. Šī situācija rada būtiskus izaicinājumus infrastruktūrai un apdraud ūdens un pārtikas apgādes stabilitāti visā pasaulē, tāpēc ir steidzami vajadzīgas visaptverošas klimatadaptācijas stratēģijas.
“Latvijas iedzīvotāji atzīst pieaugošo steidzamo nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām, un ir skaidrs, ka tūlītēji ieguldījumi klimatadaptācijas pasākumos sniegs ieguvumus ilgtermiņā. Eiropas Investīciju banka ir apņēmusies atbalstīt Latviju, finansējot projektus, kas stiprina vietējo noturību, rada darbvietas un veicina ekonomiku. Ieguldot tagad, varam nodrošināt ilgtspējīgāku nākotni visiem un mazināt bezdarbības radītās izmaksas,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross.
Šodien EIB publicēja savu septīto ikgadējo klimata aptauju, kas aptver vairāk nekā 24 000 ES un ASV respondentu viedokli par klimata pārmaiņām. Aptaujā, kas tika veikta Latvijā 2024. gada augustā, piedalījās 508 cilvēki.
Svarīgs jautājums
- 88 % Latvijas iedzīvotāju atzīst vajadzību pielāgoties klimata pārmaiņām (6 punkti zem ES vidējā rādītāja). Konkrētāk, gandrīz ceturtdaļa (23 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 50 %) iedzīvotāju uzskata, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir nākamo gadu prioritāte Latvijā, bet 65 % uzskata, ka tā ir svarīga, bet ne prioritāte.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek uzskatīta arī par ekonomisku iespēju un ilgtermiņa ieguldījumu valsts labā:
- 77 % uzskata, ka klimatadaptācijas pasākumos jāiegulda tagad, lai novērstu lielākas izmaksas nākotnē (salīdzinājumā ar 85 % visā ES).
- 72 % norāda, ka ieguldījumi klimatadaptācijas pasākumos var palīdzēt radīt darbvietas un veicināt tautsaimniecību (salīdzinājumā ar 86 % visā ES).
Klimata pārmaiņu ietekme un dzīvesveida izmaiņas
Lai gan Latvijas respondenti atzīst ekonomiskās iespējas, ko sniedz pasākumi ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņu radītajai ietekmei, viņu personīgā pieredze saistībā ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem vēl vairāk pastiprina uzskatu, ka steidzami jārīkojas:
- 80 % respondentu (līdzīgi kā vidēji ES) pēdējo piecu gadu laikā ir pieredzējuši vismaz vienu ekstrēmu laikapstākļu notikumu. Konkrētāk, 49 % ir piedzīvojuši spēcīgas vētras vai krusu, 34 % ir cietuši no ekstrēma karstuma, kā arī karstuma viļņiem, un 23 % ir pieredzējuši sausumu.
Ekstrēmu laikapstākļu notikumu sekas ir gan materiālas, gan daudzveidīgas.
- 77 % Latvijas respondentu norādīja, ka ir pieredzējuši vismaz viena veida tiešas sekas, ko radījuši ekstrēmi laikapstākļu notikumi (9 punkti virs Eiropas vidējā rādītāja 68 %). Savukārt 33 % respondentu ir saskārušies ar energoapgādes pārrāvumiem vai traucējumiem, 26 % — ar transporta traucējumiem, bet 22 % — ar kaitējumu īpašumam (piemēram, bojāts jumts, applūšana, zemes nogruvumi vai augsnes erozija).
Šādā kontekstā Latvijas iedzīvotāji apzinās vajadzību pielāgoties:
- puse Latvijas iedzīvotāju (50 % salīdzinājumā ar 72 % visā ES) atzīst, ka viņiem būs jāpielāgo savs dzīvesveids klimata pārmaiņu dēļ;
- 34 % (salīdzinājumā ar 35 % visā ES) domā, ka viņiem būs jāpārceļas uz vietu, kuru mazāk ietekmē klimata pārmaiņas, pat vietējā mērogā (lai izvairītos no plūdiem, meža ugunsgrēkiem vai citiem ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem);
- 27 % (salīdzinājumā ar 28 % visā ES) norāda, ka viņiem būs jāpārceļas uz vēsāku reģionu vai valsti.
Lai individuāli pielāgotos klimata pārmaiņām, jābūt labai informētībai. Tomēr tikai nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (52 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 71 %) norāda, ka ir informēti par pasākumiem, ko var veikt, lai efektīvi pielāgotu savu mājokli un dzīvesveidu. Turklāt 71 % (11 punkti virs ES vidējā rādītāja 60 %) joprojām nav informēts par valsts subsīdijām vai finansiāliem stimuliem šādu centienu atbalstam.
Pielāgošanās pasākumu prioritātes
Latvijas respondenti norādīja šādas galvenās vietējās klimatadaptācijas prioritātes:
- infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, nodrošinot labākas kanalizācijas sistēmas, plūdu barjeras, patvērumus no vētrām vai izturīgus elektrotīklus (52 % jeb 13 punkti virs ES vidējā rādītāja 39 %);
- māju un publisko ēku siltināšanas uzlabojumi (34 % jeb 6 punkti virs ES vidējā rādītāja 28 %);
- sabiedrības izglītošana par rīcību, kas palīdz novērst un pārvarēt ekstrēmus laikapstākļu notikumus (32 % jeb 6 punkti zem ES vidējā rādītāja 38 %).
Attiecībā uz jautājumu, kam būtu jāmaksā par pielāgošanos klimata pārmaiņām:
- 38 % uzskata, ka izmaksas būtu jāsedz uzņēmumiem un nozarēm, kuru darbība visvairāk saasina klimata pārmaiņas;
- 24 % uzskata, ka visiem būtu jāmaksā vienādi;
- 12 % norāda, ka izmaksas būtu jāsedz turīgākajiem cilvēkiem, maksājot augstākus nodokļus.
Attiecībā uz jautājumu, kam vispirms būtu jāgūst labums no palīdzības pielāgošanās jomā:
- 38 % uzskata, ka visiem būtu jāgūst vienāds labums;
- 25 % uzskata, ka par prioritāti jāizvirza vecāka gadagājuma cilvēki;
- 23 % uzskata, ka vispirms bērniem jāgūst labums.
EIB grupa
Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu iestāde, kuras īpašnieces ir dalībvalstis. Tā finansē pārdomātus ieguldījumus, kas veicina ES politikas mērķu sasniegšanu. EIB projekti palielina konkurētspēju, veicina inovāciju, sekmē ilgtspējīgu attīstību, uzlabo sociālo un teritoriālo kohēziju un atbalsta taisnīgu un ātru pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), parakstīja kopā 88 miljardus lielu jaunu finansējumu 2023. gadā — 90 % no tā Eiropas Savienībā. Paredzams, ka šīs saistības mobilizēs ieguldījumus aptuveni 320 miljardu EUR apmērā, atbalstot 400 000 uzņēmumu un 5,4 miljonus darbvietu.
Visi EIB grupas finansētie projekti atbilst Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām. EIB grupa nefinansē ieguldījumus fosilajā degvielā. Banka ir ceļā uz to, lai izpildītu savu apņemšanos atbalstīt ieguldījumus 1 triljona EUR apmērā klimata un vidiskās ilgtspējas jomā desmitgadē līdz 2030. gadam, kā tas pausts Klimata bankas ceļvedī. Ar vairāk nekā pusi no EIB grupas ikgadējā finansējuma tiek atbalstīti projekti, kas tieši veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un veselīgāku vidi.
Aptuveni puse no EIB finansējuma Eiropas Savienībā tiek novirzīta kohēzijas reģioniem, kur ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki. Tādējādi tiek uzsvērta bankas apņemšanās veicināt iekļaujošu izaugsmi un dzīves līmeņa konverģenci.
EIB un klimats Latvijā
EIB atbalstīja vērienīgu ūdens un notekūdeņu sistēmas atjaunošanas un paplašināšanas projektu Rīgā, īpašu uzmanību pievēršot zaļās pārkārtošanās atbalstam. Sagaidāms, ka šis ieguldījums radīs būtiskus ieguvumus videi, galvenokārt samazinot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu, veicinot ūdens resursu lietderīgu izmantošanu un palielinot energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas ražošanu. Gan EIB, gan EIF ir noslēguši darījumus ar vietējām bankām Baltijā, lai palīdzētu reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt finansējumam, galvenokārt pievēršoties zaļās pārkārtošanās procesam.
EIB klimata aptauja
Eiropas Investīciju banka (EIB), proti, klimata banka, šodien publicēja savas ikgadējās klimata aptaujas septīto izdevumu. Šī aptauja, pateicoties vairāk nekā 24 000 respondentu sniegtajai informācijai, jau kopš 2018. gada sniedz priekšstatu par to, kā cilvēki Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs attiecas pret klimata pārmaiņām. Šā gada aptauju tiešsaistē (izmantojot datoru, planšetdatoru vai mobilo tālruni) nodrošināja uzņēmums BVA Xsight Eiropas Savienības 27 valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs no 2024. gada 6. līdz 23. augustam. Plašāka informācija par metodiku pieejama šeit.
[1] Eiropa nav gatava strauji augošajiem klimata riskiem | Eiropas Vides aģentūras mājaslapa (europa.eu)