Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) kopš 2015. gada jūlija ir mobilizējis 335 miljardus eiro, kas paredzēti papildu investīcijām visā Eiropas Savienībā. Junkera plāns ir atstājis jūtamu ietekmi uz ES ekonomiku un revolucionizējis inovāciju finansēšanu Eiropā.
Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir izpildījušas savu solījumu mobilizēt 315 miljardus eiro, kas saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai – Junkera plānu – ir paredzēti papildu ieguldījumiem. Pateicoties Eiropas Savienības galvojumam un EIB grupas pašu resursiem, ir apstiprinātas 898 darbības; paredzams, ka šīs darbības 28 ES dalībvalstīs piesaistīs investīcijas 335 miljardu eiro apmērā. Tas ir vairāk nekā sākotnējais mērķis (315 miljardi eiro), ko izvirzīja 2015. gadā, kad ESIF tika izveidots, lai palīdzētu novērst investīciju deficītu, kuru izraisīja ekonomikas un finanšu krīze. Sagaidāms, ka no uzlabotas piekļuves finansējumam labumu gūs 700 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Ņemot vērā labos ESIF rezultātus, Eiropadome un Eiropas Parlaments pagājušajā gadā vienojās par to, lai pagarinātu fonda darbības laiku līdz 2020. gada beigām un palielinātu tā apmēru līdz 500 miljardiem eiro.
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teica: "Junkera plāns ir izrādījies sekmīgs. Mēs esam pārsnieguši sākotnējo investīciju mērķi 315 miljardu eiro apmērā, un paredzams, ka līdz 2020. gadam Eiropas Stratēģisko investīciju fonds palīdzēs izveidot 1,4 miljonus darbvietu un palielināt ES IKP par 1,3 %. Mēs esam finansējuši projektus, kas nebūtu bijuši iespējami bez ESIF atbalsta, un tas viss tika panākts, neradot jaunus parādus – divas trešdaļas no investīcijām ir no privātā sektora. Vai nu tas būtu finansējums, kas paredzēts bēgļu apmācībai darbvietā Somijā, vai arī finansējums atjaunojamo energoresursu enerģijai Grieķijā vai lauksaimniecībai Bulgārijā – mēs turpināsim izmantot ES budžetu tam, ko tas spēj vislabāk: paātrināt izaugsmi."
Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens sacīja: "Šobrīd sasniegtais starpposma mērķis pierāda, ka ES ir līdere privāto līdzekļu izmantošanā sabiedriska labuma gūšanai. Pieņemot uz tirgu orientētu pieeju un stratēģiski izmantojot ES budžetu, mēs esam atbalstījuši simtiem inovatīvu investīciju projektu un palīdzējuši tūkstošiem mazo uzņēmumu paplašināties. Rezultātā mēs esam uzlabojuši Eiropas konkurētspēju un jau atbalstījuši vismaz 750 000 darbvietu izveidi visā Eiropas Savienībā. Pateicoties Investīciju plānam un dalībvalstu pieliktajām pūlēm valsts strukturālo reformu īstenošanā, investīciju perspektīvas Eiropā ir ļoti labas."
Eiropas Investīciju bankas grupas prezidents Verners Hojers atzina: “Es labprāt dēvēju EIB par labo ziņu iestādi, taču pat pēc mūsu pašu standartiem esmu īpaši lepns par šodienas sasniegumu. Mēs izdarījām to, par ko daudzi pirms trīs gadiem teica, ka tas nav iespējams. 315 miljardu eiro jaunu papildu investīciju – lielākā daļa no tām no privātā sektora – piesaistīšana nekad nav bijis viegls uzdevums. Mēs apliecinājām, ka tas ir izdarāms, pateicoties teicamajai sadarbībai starp EIB un Eiropas Komisiju, Padomes un Eiropas Parlamenta palīdzībai un atbalstam un ES bankas pieredzei, vispusībai un apņēmībai. Pēdējos trīs gados ir mainījies tas, kā Eiropā tiek finansētas prioritātes. Tagad mums ir risinājums, kā panākt, ka, piesaistot privātās investīcijas, ar ierobežotajiem publiskajiem resursiem tiek gūts lielāks labums Eiropas ekonomikai un tās iedzīvotājiem. Daudzi tagad uzskata, ka Junkera plāna modelis ir uzvarējis un ka atkāpties no tā vairs nevar.”
Darbvietas un izaugsme
EIB Ekonomikas departaments un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) lēš, ka ESIF darbības jau atbalstījušas vairāk nekā 750 000 darbvietu izveidi, un paredzams, ka šis skaitlis vēl palielināsies, līdz 2020. gadam sasniedzot 1,4 miljonus darbvietu salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt aprēķini liecina, ka Junkera plāns jau palielinājis ES IKP par 0,6 %, un prognozējams, ka līdz 2020. gadam ES IKP pieaugs par 1,3 %. Divas trešdaļas no piesaistītajiem 335 miljardiem eiro ir no privātiem resursiem, kas nozīmē, ka ESIF ir arī sasniedzis savu mērķi privāto investīciju mobilizēšanas ziņā.
Mērot ESIF ietekmi attiecībā pret ekonomikas lielumu, ir konstatējams, ka tā ir vislielākā valstīs, kuras ir smagi skārusi krīze, piemēram, Kiprā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā. Kaut arī tiešo investīciju ietekme minētajās valstīs ir īpaši izteikta, aprēķinos tika konstatēts, ka kohēzijas reģioni (galvenokārt Austrumeiropas valstis), visticamāk, lielāko labumu gūs ilgtermiņā.
Ko Junkera plāns ir finansējis?
Junkera plāns ļauj EIB grupai finansēt darbības, kas ir riskantākas nekā tās parastie ieguldījumi. ESIF atbalstītie projekti bieži vien ir ļoti inovatīvi, un šos projektus īsteno mazi uzņēmumi bez kredītvēstures, vai arī šie projekti pēc nozarēm un atrašanās vietas apvieno mazākas infrastruktūras vajadzības. Lai atbalstītu šādus projektus, EIB grupai bija jāizstrādā jauni finansēšanas produkti, piemēram, riska kapitāla instrumenti ar pašu kapitāla iezīmēm vai investīciju platformas. Svarīgi ir tas, ka Junkera plāns arī ļauj EIB apstiprināt lielāku skaitu projektu, nekā tas būtu iespējams bez ES galvojuma atbalsta, kā arī piesaistīt jaunus klientus – trīs no četriem klientiem, kuri saņem ESIF atbalstu, ir jauni klienti bankai. Tas pierāda, ka Junkera plāns ir devis patiesu papildināmību.
Pateicoties ESIF atbalstam, EIB un tās struktūrvienība mazo uzņēmumu finansēšanai – Eiropas Investīciju fonds (EIF) – ir veikušas ieguldījumus 898 darbībās un sniegušas riska finansējumu 700 000 MVU dažādās nozarēs un visās 28 ES valstīs. Sarindojot valstis pēc ESIF ietvaros piesaistīto investīciju apmēra attiecībā pret IKP, ir konstatējams, ka vislielākās investīcijas ir bijušas Grieķijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Somijā. Piemēri ir daudzveidīgi: no inovatīviem veselības aprūpes risinājumiem Spānijā un aprites ekonomikas Čehijā līdz pat pārtikas ražošanai Grieķijā. Pēc valstīm un nozarēm iedalītajās faktu lapās ir sniegts sīkāks pārskats un vēl citi projektu piemēri.
Kādu labumu Junkera plāns ir nesis iedzīvotājiem un uzņēmumiem?
Papildus inovatīvu projektu un jaunu tehnoloģiju finansēšanai Junkera plāns ir atbalstījis citus ES mērķus, piemēram, digitālajā, sociālajā un transporta politikā. Pateicoties ESIF,
- vēl 15 miljoni mājsaimniecību var piekļūt ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem,
- ir uzbūvēti vai remontēti vairāk nekā 500 000 cenas ziņā pieņemamu sociālo mājokļu,
- 30 miljoni eiropiešu gūst labumu no kvalitatīvākiem veselības aprūpes pakalpojumiem,
- 95 miljoni pasažieru gadā izmanto labāku dzelzceļa un pilsētu infrastruktūru,
- 7,4 miljoni mājsaimniecību ir apgādāti ar atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Pilnīgs pārskats par ieguvumiem ir atrodams Eiropas Investīciju bankas 2017. gada ziņojumā par tās darbībām Eiropas Savienībā.
Konsultāciju pakalpojumi un tiešsaistes tikšanās vieta
Vēl viens svarīgs Junkera plāna mērķis ir palīdzēt uzsākt projektus. Eiropas Investīciju konsultāciju centrs sniedz jaunizveidotiem projektiem tehnisko palīdzību un konsultācijas. Kopš tā izveides 2015. gadā konsultāciju centrs ir apstrādājis vairāk nekā 770 pieprasījumus no projektu virzītājiem visās ES valstīs. Vairāk nekā 50 no konsultāciju centrā izskatītajiem projektiem ir sākti īstenot ESIF ietvaros. Viens no tiem bija sociālo mājokļu projekta izstrāde Polijas pilsētā Poznaņā. Patiecoties šim projektam, kas arī saņēma ESIF atbalstītu aizdevumu 42 miljonu eiro apmērā, būs iespējams būvēt un modernizēt dzīvokļus aptuveni 3000 cilvēku.
Turklāt vairāk nekā 700 projektu līdz 2018. gada jūlijam ir iesniegti Eiropas Investīciju projektu portālā – vietā, kur tiešsaistē tiekas projektu virzītāji un investori. Līdz šim ir publicēti gandrīz 400 no šiem projektiem, kuri aptver 25 nozares ar lielu ekonomisko potenciālu. Saskaņā ar aptauju, kas 2017. gadā tika veikta portālu apmeklējušo projektu virzītāju vidū, 80 % gadījumā investori ir sazinājušies ar projektu virzītājiem, tostarp saistībā ar šādiem projektiem: Ecoduna Austrijā, PLD Space Spānijā un Acellere Vācijā.
Konteksts
Investīciju plāns Eiropai – Junkera plāns – tika uzsākts 2014. gada novembrī, lai apturētu zema ieguldījumu līmeņa lejupslīdi un palīdzētu Eiropai atgriezties uz ekonomikas atlabšanas ceļa. Paredzams, ka darbības, kuras apstiprinātas saskaņā ar Junkera plāna Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, līdz 2018. gada jūlijam piesaistīs ieguldījumus 335 miljardu eiro apmērā. Sagaidāms, ka no uzlabotas piekļuves finansējumam labumu gūs aptuveni 700 000 mazo un vidējo uzņēmumu. 2017. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments un dalībvalstis vienojās par regulu, kuras nolūks ir pastiprināt ESIF un līdz 2020. gada beigām paplašināt investīciju mērķi līdz 500 miljardiem eiro. ESIF 2.0 regula stājās spēkā 2017. gada 30. decembrī.
EIB, Komisija un konsultāciju centrs turpina sekmēt investīciju platformu izmantošanu; tie ir investīciju mehānismi, kas pēc atrašanās vietas vai nozares apvieno mazākus un/vai augsta riska projektus. Tas palīdz labāk sadalīt risku, atvieglina privāto investoru piesaisti un galu galā sniedz atsevišķiem projektiem piekļuvi finansējumam. Līdz 2018. gada jūnijam ir apstiprināta 41 investīciju platforma, un paredzams, ka tās mobilizēs ieguldījumos vairāk nekā 34,8 miljardus eiro.
2018. gada jūnijā publicētajā neatkarīgajā ESIF izvērtējumā tika secināts, ka ES galvojums ir efektīvs veids, kā palielināt riskantāku EIB darbību apjomu, un ka salīdzinājumā ar Eiropas dotāciju programmām tā ietvaros tiek izmantots mazāk budžeta līdzekļu. Izvērtējumā uzsvērts, ka EIB atbalsts ir ļoti svarīgs projektu virzītājiem, jo tirgū tas nozīmē „apstiprinājuma zīmogu”, tādējādi palīdzot atvieglot līdzekļu vākšanu nākotnē. Tajā arī uzsvērts, ka jāturpina uzlabot piekļuvi finansējumam, kas paredzēts inovācijai, kā arī jāstiprina sinerģija ar citām ES finansējuma programmām.
Komisija 6. jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu par Junkera plāna pēcteci nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros – programmu InvestEU.
Sīkāka informācija
Faktu lapas pa valstīm un nozarēm
Pilnīgs EIB ESIF projektu saraksts
Programmas InvestEU Twitter konts: #InvestEU
