EIB preses konference par gada rezultātiem - EIB grupa, cīnoties pret COVID-19 pandēmiju un klimata krīzi, 2020. gadā ir palielinājusi finansējumu līdz 77 miljardiem eiro.

Dokumenti un 2020. gada skaitļi

Gadā, kas piedzīvoja smagāko globālo veselības un ekonomikas krīzi, kāda nebija pieredzēta jau vairākas paaudzes, Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB) nekavējoties novirzīja savas darbības cīņai pret COVID-19 pandēmiju un tās ekonomiskajām sekām visās jomās. Tā palielināja finansējuma apjomu līdz 76,8 miljardiem eiro, pārsniedzot savus iepriekš noteiktos mērķus. Trešdaļa šo līdzekļu, t. i., 25,5 miljardi eiro, tika veltīti tūlītējai atbildes reakcijai uz krīzi, uzsākot atbalstu jau ar pirmo finanšu paketi martā. Lielākā daļa tika izsniegta maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu izvairīties no maksātnespējas un darbavietu zaudēšanas, it īpaši valstīs, kurām nebija nepieciešamo budžeta līdzekļu plaša mēroga valsts atbalsta paketēm.

Ņemot vērā COVID-19 pandēmijas izraisīto nepieciešamību pēc papildu atbalsta, EIB grupas palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem pieauga par 5 miljardiem eiro, sasniedzot 30,6 miljardus eiro. Kopumā vairāk nekā 425 000 uzņēmumu guva labumu no šī finansējuma, un tika saglabāti 4,2 miljoni darbavietu. Turklāt ES banka to panāca, neatstājot novārtā arī savas pārējās ieguldījumu prioritātes: vides ieguldījumi sasniedza 16,8 miljardus eiro, infrastruktūras projektu atbalstam tika veltīti 15,0 miljardi eiro, bet 14,4 miljardi eiro tika ieguldīti inovācijas projektos.

“2020. gadā mēs parādījām, ka nevar būt nekādu kompromisu starp ieguldījumiem ekonomikas atveseļošanā un ieguldījumiem klimatrīcības un inovācijas jomās. Visi mūsu mērķi ir savstarpēji saistīti. Eiropa pēc krīzes var kļūt stiprāka tikai tādā gadījumā, ja tā ieguldīs zaļajā un digitālajā nākotnes ekonomikā, nevis pagātnes struktūrās, vienlaikus neatstājot novārtā nevienu Eiropas reģionu un sadarbojoties ar mūsu partneriem ārpus ES,” sacīja EIB priekšsēdētājs Verners Hoijers EIB grupas ikgadējā preses konferencē 20. janvārī, kas tika organizēta videokonferences veidā no Luksemburgas.

Svarīgi ieguldījumi veselības nozarē

Savas COVID-19 atbildes reakcijas ietvaros EIB grupa ievērojami palielināja finansējumu veselības nozarē. Tā ne tikai atbalstīja slimnīcas, bet, lai apturētu postošo vīrusu, uzņēmās arī būtisku lomu vakcīnu izstrādē un masveida ražošanā. Gada sākumā ES banka nekavējoties apstiprināja 100 miljonu eiro aizdevumu BioNTech — Vācijas uzņēmumam, kas sadarbībā ar Pfizer radīja pirmo COVID-19 vakcīnu. EIB grupa izsniedza finansējumu gan vairākiem vakcīnu ražotājiem, gan arī uzņēmumiem, kas izstrādā COVID ārstēšanas terapijas un testēšanas tehnoloģijas.

“Gada laikā mēs ievērojami palielinājām un pasteidzinājām mūsu līdzdalību cīņā pret šo postošo pandēmiju, palīdzot tūkstošiem uzņēmumu ES un visā pasaulē,” stāstīja EIB priekšsēdētājs Verners Hoijers. “Arī 2021. gadā veltīsim daudz laika cīņai pret pandēmiju un tās ekonomiskajām sekām. Papildus 25 miljardiem eiro, kas jau ir nodrošināti, mūsu Valde ir apstiprinājusi gandrīz vēl 25 miljardu eiro lielu finansējumu cietušajiem uzņēmumiem un veselības nozarei.”

Daļa šī finansējuma tiks saņemta no Eiropas garantiju fonda (EGF), kas savu darbību uzsāka 2020. gada rudenī. ES dalībvalstis ir sniegušas garantijas gandrīz 25 miljardu eiro apjomā, lai EIB grupa nodrošinātu papildu finansējumu pārsvarā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus ietekmējusi šī krīze.

Progress ceļā uz ES klimata bankas statusu

Vienlaikus EIB arī izpildīja savu solījumu palielināt ieguldījumus vides aizsardzības jomā un kļūt par ES klimata banku. Pagājušā gadā, par spīti COVID krīzei, EIB ieguldījumu daļa, kas tika veltīta klimatrīcības un vides ilgtspējības projektiem, pieauga no 34 % līdz 40 %, ļaujot ES bankai pietuvoties savam 50 % mērķim. EIB grupas mērķis ir līdz desmitgades beigām mobilizēt ieguldījumus klimata un vides jomā 1 triljona eiro apjomā. 2020. gada novembrī EIB Valde apstiprināja Klimata bankas ceļvedi, kas nosaka to, kā banka sasniegs šos vērienīgos mērķus. Ceļvedis paredz pamazām atteikties no finansējuma izsniegšanas projektiem, kas saistīti ar augstu izplūdes gāzu līmeni, piemēram, lidostu paplašināšana, un nosaka stingrus kritērijus arī citu projektu finansēšanai, piemēram, autoceļiem. Turklāt banka jau tagad ir paziņojusi, ka pārstāj iesaistīties projektos, kas saistīti ar neattīrītu gāzi.

“Cīņa pret klimata pārmaiņām nevar gaidīt, kamēr beigsies pandēmija. COVID krīze nav iemesls, lai pārtrauktu cīņu ar klimata un vides izaicinājumiem, ar kuriem cilvēce šobrīd saskaras. EIB grupa ir panākusi lielu progresu ar savu Klimata bankas ceļvedi. Es aicinu arī citas finanšu institūcijas ieņemt līdzīgu nostāju attiecībā uz projektiem, kas vides jomā nav ilgtspējīgi. Tā vietā, lai finansētu aktīvus, kurus mēs jau rīt norakstīsim, mums jāiegulda energoefektivitātē, atjaunojamajā enerģijā, ilgtspējīgā mobilitātē un zaļajā inovācijā. Mums nepieciešami milzīgi ieguldījumi zaļajā atveseļošanā,” teica priekšsēdētājs Hoijers.

Eiropā pieaug ieguldījumu trūkuma risks

Saskaņā ar jauno EIB Ieguldījumu pārskatu arvien lielāks ieguldījumu trūkums apdraud Eiropas mērķi panākt “zaļo atveseļošanos”. Saskaņā ar ziņojumu, kas tiks publicēts ceturtdien, 21. janvārī, 45 % ES uzņēmumu pēc krīzes plāno samazināt ieguldījumus, un tikai 6 % paredz, ka varētu tos palielināt. Ziņojums brīdina, ka lai gan uzņēmumi izprot, cik šobrīd svarīgi ir steidzami ieguldījumi, it īpaši digitalizācijā un klimatrīcībā, tomēr COVID krīze viņiem ir atņēmusi līdzekļus šim mērķim.

“Ir pamats satraukumam par milzīgo robu, kādu koronavīrusa krīze radījusi uzņēmumu plānos veikt ieguldījumus. Eiropai draud situācija, ka tā varētu zaudēt savas pozīcijas globālajā konkurencē, ja vien tai neizdosies mobilizēt vairāk līdzekļu inovācijai,” sacīja Hoijers. “Tomēr mūsu pārliecību sekmē sasniegumi, kurus demonstrē Junkera plāna finanšu pīlārs — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas pagājušā vasarā vēl pirms noteiktā termiņa sasniedza savu palielināto mērķi mobilizēt ieguldījumiem 500 miljardus eiro. Mēs pierādījām, ka ar radošiem instrumentiem un veiksmīgi funkcionējošu papildināmību starp finanšu instrumentiem un budžeta atbalstu pat relatīvi neliels publisko līdzekļu krājums var piesaistīt milzīgu privāto ieguldījumu apjomu projektiem, kas citādi saskartos ar grūtībām atrast finansējumu.”

EIF — rekordaugstu rādītāju gads

Vēl viens piemērs tam, kā ļoti efektīvi izmantot publiskos līdzekļus, ir Eiropas Investīciju fonds (EIF) — EIB meitasuzņēmums, kas atbalsta augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumus un MVU visā Eiropā. Šis bija vēl viens rekordaugstu rādītāju gads, kurā tika parakstītas operācijas par 12,9 miljardiem eiro, kas ir par 26 % vairāk nekā 2019. gadā. EIF mobilizēja tik ļoti nepieciešamo finansējumu vairāk nekā 330 000 MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

Operācijas, kas tika parakstītas pagājušā gadā vien, nodrošinās atjaunotus vai jaunus sociālos un cenas ziņā pieejamus mājokļus 66 000 mājsaimniecību, kā arī ātrdarbīgu platjoslas tīklu 1,4 miljoniem mājokļu. Pateicoties EIB finansējumam, 280 miljoni cilvēku saņems COVID-19 vakcīnas, gandrīz 30 miljoni iegūs piekļuvi drošākam dzeramajam ūdenim, un vairāk nekā 15 miljoniem tiks uzlaboti sanitārijas pakalpojumi. Tiks iestādīti jauni meži vairāk nekā 145 000 hektāru platībā, un elektrības ražošanas jauda pieaugs par vairāk nekā 10 GW, no kuriem 83 % tiks iegūti no atjaunojamiem avotiem. Šie ir tikai daži piemēri tam, kāda tieši ir EIB grupas ieguldījumu ietekme uz cilvēku dzīvi Eiropā un visā pasaulē.

Ieguldījumi visā pasaulē, lai veicinātu klimatnoturību un cīnītos pret klimata pārmaiņām.

COVID-19 pandēmija un klimata krīze ir dubults izaicinājums visai pasaulei, un tāpēc EIB grupa pastiprināja savus centienus atbalstīt ES kaimiņvalstis, Āfriku un citus reģionus. 13 % pagājušā gada finansējuma, kas veido 10,2 miljardus eiro, tika veltīti valstīm ārpus ES, tādējādi palīdzot Eiropas Savienībai sasniegt tās politikas mērķus, uzlabojot cilvēku dzīvi, modernizējot veselības sistēmu un stiprinot ekonomisko noturību. ES banka nodrošināja rekordlielus aizdevumus Āfrikā, parakstot operācijas par vairāk nekā 4,7 miljardiem eiro, kas ir par 50 % vairāk nekā gadu iepriekš. Mēs sasniedzām mūsu Shelnvest iniciatīvas mērķi mobilizēt 1 miljardu eiro ieguldījumiem, kas sekmē dzimumu vienlīdzību un rada sievietēm iespējas sevi pierādīt ekonomikā visā Āfrikā.

“EIB grupa koncentrē savas pūles, lai palīdzētu neaizsargātākajām pasaules valstīm, kurās cilvēku iztikas līdzekļus šobrīd apdraud klimata krīze. Viens no piemēriem ir mūsu nesen izziņotā iesaistīšanās Lielās zaļās sienas iniciatīvā, sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tīrai enerģijai un ūdenim, infrastruktūras un privātā sektora ieguldījumiem 11 Sāhelas valstīs,” teica priekšsēdētājs Hoijers.

Līderis līdzekļu piesaistīšanā no ilgtspējīgiem ieguldītājiem

Lai finansētu šādas darbības, EIB grupa ir pievienojusi bioloģisko daudzveidību to darbību klāstam, kuras banka finansē ar savām ilgtspējas obligācijām, kas ir jaunākais papildinājums bankas obligāciju saimē. EIB ir banka, kas finansē savas darbības globālajā kapitāla tirgū un gūst labumu, pateicoties savam “AAA” reitingam, un tā jau iepriekš ir bijusi zaļo obligāciju tirgus aizsācēja: banka emitēja savu pirmo zaļo obligāciju 2007. gadā, un šobrīd ar kopējo emisiju līmeni vairāk nekā 35 miljardu eiro apmērā tā ir tirgus līderis šajā segmentā. Kopumā EIB pagājušā gadā no starptautiskiem ieguldītājiem piesaistīja 70 miljardus eiro, kas ir par gandrīz 20 miljardiem vairāk nekā gadu iepriekš.

“EIB nav tikai pasaulē lielākais daudzpusējais aizdevējs: tā kā banka finansē pati sevi finanšu tirgos, tā ir arī pasaulē lielākā daudzpusējā līdzekļu piesaistītāja. Tās radošā pieeja līdzekļu piesaistīšanai nosaka standartu, kas palīdz ieguldītājiem izprast savas spējas veidot un atbalstīt pareizos politikas virzienus. Klimata un ilgtspējas obligācijas to ieviešanas brīdī tika uzskatītas par riskantu pasākumu. Tagad šīs obligācijas nosaka standartus, kurus ikviens vēlas sasniegt, un stiprina zaļo ekonomiku visā pasaulē,” stāstīja Hoijers.