Eiropas Investīciju banka, virzot savas darbības, lai īstenotu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, plāno palielināt atbalstu ekonomiski vājāk attīstītiem ES reģioniem. Klimata pārmaiņu politikai jāiet roku rokā ar kohēziju.
Daudzi no Eiropas trūcīgākajiem reģioniem ir tieši tie, kuri ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei. Tomēr tie arī saskaras ar iespējamām negatīvām sekām, kas rodas, veicot pāreju uz zaļo, nulles emisiju, digitālo ekonomiku, kas mums nepieciešama, lai novērstu globālo sasilšanu. Eiropas dienvidos augstākas gaisa temperatūras jau tā šobrīd siltajās valstīs, piemēram, Grieķijā, Spānijā un Itālijā, ietekmēs lauksaimniecību un izraisīs biežākas un intensīvākas dabas katastrofas, piemēram, mežu ugunsgrēkus, kas jau šovasar nodarīja milzu postījumus. Pamazām pārstājot izmantot ogles, kas ir ļoti būtiski, lai samazinātu CO2 emisijas to ievērojamās negatīvās ietekmes uz klimatu dēļ, īpaši smagi cietīs daudzi austrumu reģioni, kas ir atkarīgi no oglēm, piemēram, kopienas un ražošanas nozares tādās valstīs kā Polija, kā arī manā dzimtajā Bulgārijā.
Saskaroties ar šo dubulto pienākumu, mums jākoncentrējas uz ieguldījumiem šajās valstīs, lai veidotu jauna veida ilgtspējīgu ekonomiku. Daudz ieguldījumu trūcīgākās Eiropas Savienības valstīs vēsturiski veikti infrastruktūrā, piemēram, automaģistrālēs un dzelzceļā, lai, atvieglojot tirdzniecību, veicinātu izaugsmi. Tomēr, ja vēlamies risināt eksistenciālo klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu un godīgā ceļā pāriet uz modernu, digitālu mazoglekļa ekonomiku, jāpilnveido mūsu ieguldījumu stratēģija. Mēs nesasniegsim savus klimata mērķus, ja vien nepalīdzēsim ikvienam risināt ar zaļo pārkārtošanos saistīto izmaksu problēmu, un mums jāpievēršas relatīvi mazajiem ieguldījumiem klimata un ilgtspējas jomās ekonomiski vājākajos reģionos.
Tāpēc Eiropas Investīciju banka pārskata savu pieeju un publicē dokumentu par jaunu virzību ieguldījumu jomā Eiropas Savienības kohēzijas reģionos. Mūsu mērķis ir palielināt šajos reģionos aizdoto summu līdz 45 % no mūsu kopējiem aizdevumiem. Vienlaikus mēs arī paplašinām savu atbalstu, lai iekļautu visus reģionus, kuri ekonomiskās attīstības ziņā ir zem vidējā ES rādītāja.
Izmantot publisko finansējumu ES valstu saliedēšanai ir viena no EIB dibināšanas misijām. Eiropas Savienības pēdējo septiņu gadu budžeta periodā (2014.–2020.) projektos kohēzijas reģionos tika ieguldīti 30 % no EIB aizdevumu summas (124 mljrd. eiro), un šie ieguldījumi ir ievērojami atmaksājušies. Mūsu iekšējie modeļi parāda, ka šajā periodā veiktie aizdevumi kohēzijas reģionos nākamo trīsdesmit gadu laikā ik gadu sekmēs izaugsmi par vismaz pusi no viena procentpunkta, bet nodarbinātību par vismaz divām desmitdaļām no viena procentpunkta.
Gūstot pieredzi reģionālās attīstības ministres un reģionālās attīstības pārvaldes iestādes vadītājas darbā Bulgārijā, es pati tiešā veidā redzēju, cik spēcīgi kohēzijas politika var ietekmēt reģionālās kopienas. Tādi finanšu instrumenti, kādi tiek ieviesti ar EIB atbalstu, sekmē un paātrina ieguldījumus. Tā tas notika ar JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) iniciatīvu, kas bija viens no pirmajiem šāda veida instrumentiem, kuru izstrādāja Eiropas Komisija, bet ar EIB atbalstu ieviesa dalībvalstis. Tagad EIB grupa piedāvā arī finanšu un konsultāciju iespējas, lai atbalstītu dalībvalstis Atveseļošanas un noturības mehānisma un Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma efektīvā un ilgtspējīgā ieviešanā.
Mazāk attīstītie reģioni pārsvarā atrodas Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Portugālē, Grieķijā un Itālijas un Spānijas dienvidos, un tie ir vai nu reģioni ar zemiem ienākumiem, mazāk attīstīti reģioni vai arī reģioni, kuriem vēsturiski jau izsenis raksturīga lēna izaugsme. Pie šiem mums vēl jāpievieno kādreiz turīgi industriālie reģioni, kuri tagad cīnās, lai pārvarētu globalizācijas un tehnisko pārmaiņu radītos šķēršļus, kā arī veiktu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku.
Ar mūsu jauno pieeju mazāk attīstītie reģioni, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES vidējā, saņems vairāk uzmanības, un līdz 2025. gadam aizdevumu daļa šajos reģionos pieaugs līdz pat 23 % no mūsu kopējiem aizdevumiem ES. Reģionus ar vidēju ienākumu līmeni (75–100 % no ES vidējā), kurus dēvē par pārejas reģioniem, Eiropas Komisija noteikusi kā jaunu neaizsargātu grupu. Pārejas reģioniem, kuri atrodas tādās valstīs kā Francija, Spānija, Somija un Nīderlande, nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts, lai cīnītos ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, ar atkarību no mazo tehnoloģiju ražošanas, augošajām izmaksām uz vienu ražošanas vienību, relatīvi zemo izglītības līmeni un nodarbinātības līmeņa krišanos ražošanas sektorā.
Kā ES klimata banka mēs ticam, ka nav pretrunu starp mūsu jauno kohēzijas misiju un vērienīgajiem klimata mērķiem — ir tikai sinerģija un kopīgi aspekti. Tie abi iet roku rokā, jo nespēsim gūt panākumus klimata jomā, ja mums neizdosies skaidri parādīt, ka neviens netiks atstāts novārtā. Mums arī jāatceras, ka ar zaļo pārkārtošanos saistītās izmaksas ir tikai niecīga daļa no milzīgajiem tēriņiem, ar kuriem mēs saskartos, ja nemeklētu risinājumu klimata pārmaiņu draudiem. Tāpēc mēs esam pārliecināti, ka varam palielināt aizdevumu apjomu kohēzijas reģioniem un panākt, ka līdz 2025. gadam klimatrīcībā ieguldīto aizdevumu daļa tiek palielināta līdz pat 50 % — tas ir mērķis, uz kuru esam virzījušies jau kopš 2019. gada.
Mēs to varam paveikt, mērķtiecīgi izvēloties atbalstāmos projektus, koncentrējoties uz prioritārajām klimatrīcības jomām šajos reģionos, piemēram, uz tīru, drošu un savstarpēji savienotu mobilitāti, energoefektivitāti; atjaunojamo enerģiju, ūdenssaimniecību un notekūdeņu apsaimniekošanu, kā arī uz ražošanu, aprites ekonomiku, pārtiku un lauksaimniecību. Papildus atbalstam, lai pārvarētu finansējuma trūkumu, mūsu konsultāciju pakalpojumi var palīdzēt veicināt informētību, sagatavot stratēģijas un projektus, ka arī attīstīt administratīvās iespējas, kas ir galvenie šķēršļi šādu ieguldījumu saņemšanai.
Potenciālās darba tirgus un ražošanas nozaru problēmas, ko rada digitālā pāreja un automatizācija, nereti paliek nepamanītas dekarbonizācijas izraisīto dramatisko pārmaiņu rezultātā. Tomēr strukturālie trūkumi digitālo un inovācijas darbību un prasmju jomā kohēzijas reģionos arī ir ievērojami. Mūsu 2020. gada aptauja par ieguldījumiem parādīja, ka 63 % Eiropas mazāk attīstīto reģionu uzņēmumu neiesaistās novatoriskās darbībās. Pat starp lielajiem uzņēmumiem tā daļa, kas ir iesaistīta inovācijā, ir ievērojami mazāka nekā citviet Eiropā (39 %, salīdzinot ar 52 %). Ir nepieciešami jauni politikas virzieni, lai sekmētu inovāciju šajos reģionos, lai palielinātu to ienākumu līmeni un palīdzētu pielāgoties digitālajai pārejai.
Mūsu jaunās pieejas kohēzijai ietvaros mēs plānojam risināt šo problēmu, palīdzot uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu mazāk attīstītajos reģionos pārņemt pārbaudītas tehnoloģijas, kā arī iesaistīties pētniecībā un izstrādē. Uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu ir īpaši svarīgi, jo pētījumi parāda, ka šiem uzņēmumiem ir spēcīga pozitīva ietekme uz to izcelsmes kopienām. Mēs arī palīdzēsim uzlabot uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu piekļuvi finansējumam, piedāvājot tiem gan tiešus aizdevumus, gan arī izmantojot mūsu starpniecības programmas.
Mūsu gala mērķis nav tikai palīdzēt kohēzijas reģioniem. Mērķis ir ciešāk saliedēt Eiropas tautas un stiprināt Eiropas Savienības vienotību.
