- Jaunā EIB veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības pilsētu plāno palielināt ieguldījumus, lai cīnītos pret globālo sasilšanu un paplašinātu valsts mājokļu, skolu un slimnīcu fondu.
- No aptaujātajām ES pašvaldībām 56 % plāno nākamajos trīs gados ieguldīt vairāk, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, un 53 % — lai palielinātu budžetu sociālajai infrastruktūrai.
- Pilsētas visā Eiropā arvien vairāk vēlas rast jaunus attīstības finansējuma avotus papildus tradicionālajām valsts un ES dotācijām.
Jauna Eiropas Investīciju bankas (EIB) veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa pilsētu Eiropā plāno tērēt vairāk līdzekļu cīņai pret klimata pārmaiņām un valsts mājokļu, skolu un slimnīcu fonda palielināšanai. EIB 2025. gada pašvaldību aptauja parāda, ka 56 % mājsaimniecību ir izvirzījušas mērķi palielināt ieguldījumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, un 53 % pašvaldību plāno palielināt budžetu sociālajai infrastruktūrai nākamajos trīs gados.
Eiropas Investīciju banka publicēja ziņojumu šodien, lai tā publiskošana sakristu ar Briselē notiekošo Eiropas Reģionu komitejas konferenci, kuras mērķis ir apspriest pilsētu ieguldījumu vajadzības Eiropā un atbalstīt ES politikas programmu pilsētām.
Aptaujā piedalījās 1002 ES pašvaldības, kurās dzīvo no dažiem tūkstošiem līdz simtiem tūkstošiem iedzīvotāju, kopējam skaitam sasniedzot aptuveni 26 miljonus (apmēram 6 % no kopējā iedzīvotāju skaita 27 ES dalībvalstīs). Aptaujā ir pārstāvētas pašvaldības no katras dalībvalsts, to skaitam svārstoties no 131 Vācijā un 107 Itālijā līdz piecām Kiprā un Luksemburgā. Tāpat kā iepriekšējā 2022. gada aptaujā, nav iekļautas galvaspilsētas un teritorijas ārpus Eiropas, bet attiecīgas pilsētas, kuras piedalījās aptaujā, darīja to anonīmi.
Saskaņā ar jauno ziņojumu galvenie pašvaldību infrastruktūras finansējuma avoti joprojām ir valsts un ES dotācijas, taču vairāk nekā puse pašvaldību, proti, 61 %, ir ieinteresētas izpētīt citas finansējuma iespējas. Tas var ietvert, piemēram, dotāciju pārvēršanu garantijās, kas attiecīgi tiktu izmantotas finansējuma piesaistīšanai augstākā līmenī no tādām organizācijām kā bankām.
“Laikā, kad izaicinājumi pieaug, mums jānodrošina, ka katrs ieguldītais euro rada maksimālu ietekmi,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Joanns Cakiris (Ioannis Tsakiris). “Tas nozīmē novatorisku finansēšanas risinājumu piesaisti, lai atbalstītu pašvaldības klimatrīcības paātrināšanā un citu pamatprioritāšu īstenošanā. EIB joprojām ir apņēmusies sadarboties ar Eiropas pilsētām, lai izstrādātu un ieviestu rīkus, kas tām nepieciešami ilgtspējīgākas un noturīgākas nākotnes veidošanai.”
Eiropas Investīciju bankas veiktā pašvaldību aptauja sniedz plašu un detalizētu priekšstatu par tādu iestāžu attīstības plāniem, kuras nodrošina aptuveni 54 % no publiskajiem ieguldījumiem ES. Klimatrīcības jomā pašvaldības nodrošina aptuveni 60 % ieguldījumu.
Jaunākā aptauja liecina, ka papildus finansējumam, ko lielākā daļa ES pilsētu plāno ieguldīt emisiju samazināšanā, aptuveni puse pilsētu arī plāno palielināt izdevumus pasākumiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tas ietver arī aizsardzību pret tādiem apdraudējumiem kā plūdi un ugunsgrēki.
“Pašvaldības visā Eiropā izrāda ciešu apņemšanos īstenot zaļo pārkārtošanos,” teica EIB galvenā ekonomiste Debora Revoltella (Debora Revoltella). “Lai šī apņemšanās sniegtu praktiskus rezultātus, ir vajadzīgs nepārtraukts politisks un stratēģisks atbalsts visos līmeņos.”
Kā liecina jaunākā aptauja, pastāvīga problēma daudzām ES pilsētām ir ekspertu trūkums vides novērtējumu veikšanai un inženieru trūkums projektu īstenošanai. Līdz pat 30 % pašvaldību norādīja uz tehniskās lietpratības trūkumu šajās jomās.
Eiropas Investīciju banka palīdz risināt šo problēmu, nodrošinot pilsētām tehnisko, finansiālo un stratēģisko lietpratību. EIB inženieri un ekonomisti izvērtē ikvienu bankas finansēto projektu. Šī lietpratība ir arī pieejama kā konsultatīvs atbalsts projektu virzītājiem, valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un finanšu starpniekiem.
Pamatinformācija
EIB
Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanas iestāde, kas pieder dalībvalstīm. Bankas darbības pamatā ir astoņas pamatprioritātes, un tā finansē ieguldījumus, kuri palīdz sasniegt ES politikas mērķus, sekmējot inovāciju klimatrīcības un vides, digitalizācijas un tehnoloģiju jomās, drošību un aizsardzību, kohēziju, lauksaimniecību un bioekonomiku, sociālo infrastruktūru, kapitāla tirgu savienību, kā arī veidojot spēcīgāku Eiropu mierīgākā un labklājīgākā pasaulē.
Eiropas Investīciju bankas grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), 2024. gadā parakstīja līgumu par jaunu finansējumu gandrīz 89 miljardu EUR apmērā vairāk nekā 900 jauniem lielas ietekmes projektiem, kuri veicina Eiropas konkurētspēju un drošību.
Visi EIB grupas finansētie projekti atbilst Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām saskaņā ar apņemšanos, kura pausta mūsu Klimata bankas ceļvedī. Ar gandrīz 60 % no EIB grupas ikgadējā finansējuma tiek atbalstīti projekti, kas tieši veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un veselīgāku vidi.
Veicinot tirgus integrāciju un piesaistot ieguldījumus, grupa 2024. gadā ir atbalstījusi rekordlielu apjomu jaunu ieguldījumu Eiropas enerģētiskajā drošībā vairāk nekā 100 miljardu EUR apmērā, kā arī piesaistījusi izaugsmes kapitālu jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem un Eiropas uzņēmumiem celmlaužiem 110 miljardu EUR apmērā. Aptuveni puse no EIB finansējuma Eiropas Savienībā tiek novirzīta kohēzijas reģioniem, kur ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par ES vidējo rādītāju.
Atjaunināti un kvalitatīvi mūsu galvenās mītnes fotoattēli izmantošanai plašsaziņas līdzekļos ir pieejami šeit.
Eiropas Reģionu komiteja
Eiropas Reģionu komiteja ir ES struktūra, kurā apvienojušies reģionālie un vietējie pārstāvji no visām 27 dalībvalstīm. Tā tika izveidota 1994. gadā pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas, un komitejas misija ir iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes ES lēmumu pieņemšanas procesā un informēt tās par ES politiku. Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija konsultē komiteju politikas jomās, kas skar reģionus un pilsētas. Lai varētu darboties Eiropas Reģionu komitejā, visiem tās 329 locekļiem un viņu 329 aizvietotājiem vai nu jābūt vēlēšanās iegūtam mandātam, vai arī jābūt politiski atbildīgiem ievēlētas asamblejas priekšā to dzimtajos reģionos un pilsētās.